Labs vides noturības atlikuma hlora sensors

Darba princips

Elektrolīta un osmotiskā membrāna atdala elektrolītisko šūnu un ūdens paraugus, caurlaidīgās membrānas var selektīvi ClO- iekļūšanai;starp abiem

elektrodam ir fiksēta potenciāla starpība, radīto strāvas intensitāti var pārvērstatlikušais hlorskoncentrācija.

Pie katoda: ClO^-+ 2H+ + 2e^-→ Cl^-+ H₂O

Pie anoda: Cl^-+ Ag → AgCl + e^-

Tā kā noteiktos temperatūras un pH apstākļos HOCl, ClO- un atlikušais hlors starp fiksētu konversijas attiecību, šādā veidā var izmērītatlikušais hlors.

Tehniskie indeksi

Ikdienas apkope

(1) Piemēram, visas mērīšanas sistēmas atklāšanas ilgs reakcijas laiks, membrānas plīsums, hlora trūkums vidē un tā tālāk, ir nepieciešams nomainīt membrānu, uzturēt elektrolīta nomaiņu.Pēc katras apmaiņas membrānas vai elektrolīta elektrods ir jāpārpolarizē un jākalibrē.

(2) ieplūstošā ūdens parauga plūsmas ātrums tiek uzturēts nemainīgs;

(3) Kabelis jātur tīrā, sausā vai ūdens ieplūdes atverē.

(4) Instrumenta displeja vērtība un faktiskā vērtība ievērojami atšķiras vai hlora atlikuma vērtība ir nulle, var izžūt hlora elektrods elektrolītā, nepieciešamība atkārtoti ievadīt elektrolītā.Konkrētas darbības ir šādas:

Noskrūvējiet elektroda galviņas plēves galviņu (Piezīme: lai nesabojātu elpojošo plēvi), vispirms iztukšojiet plēvi pirms elektrolīta, tad plēvē vispirms ielejiet jauno elektrolītu.Vispārīgi ik pēc 3 mēnešiem pievienot elektrolītu, pusgadu plēves galvai.Pēc elektrolīta vai membrānas galvas nomaiņas elektrods ir atkārtoti jākalibrē.

(5) Elektroda polarizācija: elektroda vāciņš ir noņemts, elektrods ir pievienots instrumentam, un elektrods atrodas vairāk nekā 6 stundas pēc elektroda polarizācijas.

(6) Ja vietni neizmantojat ilgu laiku bez ūdens vai skaitītāja, nekavējoties jānoņem elektrods un jānosedz aizsargvāciņš.

(7) Ja elektrods neizdodas nomainīt elektrodu.

Ko nozīmē atlikušais hlors?

Atlikušais hlors ir zems hlora daudzums, kas paliek ūdenī pēc noteikta laika vai saskares laika pēc tā sākotnējās lietošanas.Tas ir svarīgs aizsardzības līdzeklis pret turpmāku mikrobu piesārņojuma risku pēc apstrādes — unikāls un nozīmīgs ieguvums sabiedrības veselībai.Hlors ir salīdzinoši lēta un viegli pieejama ķīmiska viela, kas, izšķīdinot tīrā ūdenī pietiekamā daudzumā, iznīcina lielāko daļu slimību izraisošo organismu, neradot draudus cilvēkiem.Tomēr hlors tiek izlietots, iznīcinot organismi.Ja pievieno pietiekami daudz hlora, pēc visu organismu iznīcināšanas ūdenī paliks nedaudz hlora, to sauc par brīvo hloru.(1. attēls) Brīvais hlors paliks ūdenī, līdz tas tiek vai nu zaudēts ārpasaulei, vai izlietots, iznīcinot jaunu piesārņojumu.Tāpēc, ja mēs pārbaudām ūdeni un atklājam, ka vēl ir palicis brīvs hlors, tas pierāda, ka lielākā daļa bīstamo organismu ūdenī ir izvadīti un to var droši dzert.Mēs to saucam par hlora atlikuma mērīšanu.Hlora atlikuma mērīšana ūdens apgādē ir vienkārša, bet svarīga metode, lai pārbaudītu, vai piegādātais ūdens ir drošs dzeršanai.